Ekonomiskie dati jau martā un aprīlī liecināja par iespējām ieraudzīt vēl labākus rādītājus maijā un tā tas arī ir noticis. To apliecināja gan vairāki 1.ceturkšņa dati, gan aktuālie skaitļi par budžetu un bezdarbu uz aprīļa beigām. Noteikti var teikt, ka tie ir bijuši labāki nekā gaidīts, kas norāda uz labām iespējām nākamajos mēnešos redzēt vēl pārliecinošākus apstiprinājumus tam, ka uz gada beigām ekonomikas radītāji būs pozitīvāki.
Kā pats pozitīvākais rādītājs ir jāmin kopprodukta nelielais pieaugums, par 0.3%, 1.ceturksnī pret pērnā gada 4.ceturksni. Arī gada griezumā ekonomika ir samazinājusies vien par 6%, iepretim ekonomikas kritumam par 17-19% iepriekšējos četros ceturkšņos pēc kārtas. Kritums ir krietni mazāks, jo te parādās gan bāzes efekts (ļoti lielais samazinājums pērn), gan ražotāju spēja būtiski kāpināt eksportu. Ja mūsu un Eiropas ekonomikā maijā un jūnijā nenotiks kas ārkārtējs, tad zemākā bedre ekonomikā būs jau aiz muguras. Tiesa gan, Latvijā joprojām ir lielākais ekonomikas kritums visā ES.
Ļoti svarīgi patlaban ir fokusēties uz Latvijas rūpniecību, tās rādītāju izaugsmi saistībā ar eksportu un importa iespējamo aizstāšanu, jo nozare gan šogad, gan tuvākajos gados vilks valsts ekonomiku. Maija sākumā saņemtie rādītāji bija ļoti pozitīvi. Proti, martā pieaugums gada griezumā ir bijis par 11.4%, bet kopumā 1.ceturksnī – par 7.4%. Vēl tikai dažus mēnešus atpakaļ vairums neticētu šādam pozitīvam pavērsienam. Un tas notiek pateicoties arvien labākai iespējai mūsu ražotājiem iziet ārējos tirgos. To apliecina arī preču eksports, kas martā ir audzis par 19.7%, bet ceturksnī kopumā – par 14.1%. Runājot par ārējo tirdzniecību būtu jāmin arī importa atgriešanās pieauguma zonā. Martā tas jau bija pieaudzis par 4.8%, salīdzinot ar pērno gadu. Tur ir ne tikai cenu ietekme, bet sāk atspoguļoties arī kaut neliels pieprasījums iekšzemē.
Zināms apstiprinājums stabilizācijai ekonomikā ir arī atsākusies inflācija. Patēriņa cenu indekss aprīlī pieauga pat par 0,9% un nekas neliecina par cenu turpmāko stabilizāciju. Ekonomikai jau ir garām pats zemākais stāvoklis, bet ārējos tirgos resursu cenām ir stabila tendence augt. Katrā ziņā maijs ir mēnesis, kurā varam izdarīt korekciju attiecībā uz mūsu iepriekšējiem pieņēmumiem par deflācijas dziļumu un garumu. Gada vidējais rādītājs cenām gada beigās labi ja uzrādīs minimālu deflāciju.
Kā vēl viens pozitīvs fakts ir jāmin krietni lielāks nekā prognozēts nodokļu ieņēmums aprīlī vairākās nodokļu grupās, sasniedzot pat atsevišķos gadījumos divciparu skaitli. Tas apstiprina gan zināmu kustību tautsaimniecībā, gan arī to, ka budžeta prognozes bijušas ļoti konservatīvas. Visticamāk, ka šī tendence turpināsies arī turpmāk, dodot iespējas savādāk paraudzīties uz fiskālajiem konsolidācijas pasākumiem šogad un turpmāk.
Reģistrētais bezdarbs, lai arī lēnām, tomēr rūk. Tas pāris mēnešos ir samazinājies no 17.3% līdz 16.6% maija sākumā. Kopumā gan situācija joprojām ir satraucoša, jo nodarbināto skaits 1.ceturkšņa laikā ir krities par 15 tūkstošiem, darba meklētāju skaitam pieaugot līdz 20,4%. Tomēr vērojot situāciju pavasara mēnešos, varam prognozēt 2.ceturksnī jau mazliet labāku arī šo rādītāju.
Rezumējot var teikt, ka maijā saņemtie rādītāji un ziņas no arvien vairāk uzņēmumiem liecina, ka jūnijā, kas būs noslēdzošais 2.ceturkšņa mēnesis, situāciju varēsim iezīmēt ne sliktāku kā maijā. Un tas signalizētu par pozitīvām pārmaiņām kopumā attiecībā uz 2.ceturkšņa kopprodukta datiem. Šajā situācija būtu ļoti svarīgi valdībai turpināt iepriekš nolemto struktūrpolitikā ekonomikā un fiskālajā stabilitātē, reformu virzībā, lai restrukturizācija tautsaimniecībā un valsts pārvaldē ieliktu kārtīgus pamatus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru