Kritums ekonomikā pārvarēts, tendences cerīgas

Ar katru nākamo mēnesi jebkurš no galvenajiem ekonomiku raksturojošajiem rādītājiem arvien pārliecinošāk apliecina, kas Latvija iziet no krīzes. Gada sākumā un pavasarī par to vēl bija šaubas, taču tagad tā jau ir tendence, kas rāda, ka pamazām ieejam jaunā attīstības ciklā. Par to liecina arī norises Igaunijā un Lietuvā, jo visās Baltijas valstis procesi līdzinās ļoti līdzīgi.

Latvijā recesija ir beigusies, tāpat kā tas ir noticis Igaunijā un Lietuvā. Reti kurš pērn ticēja, ka valdība spēs vienlaicīgi gan noturēties, gan novērst valsts bankrotu un pat domāt par valsts izaugsmi. Lielais vairums ārvalstu ekspertu sagaidīja valsts bankrotu, smagu un vairākkārtēju lata devalvāciju, banku sistēmas paralīzi, masveida nemierus, milzīgu emigrāciju, valsts politisko agoniju. Tāpēc arī radās tie 7,5 miljardi eiro, kurus starptautiskie aizdevēji bija sarēķinājuši kā nepieciešamo summu šādam pavērsienam.

Taču patiesībā ekonomiskie rādītāji un ticība valstij pat uzlabojas straujāk nekā tika lēsts. Joprojām ir redzams, ka situācija daudzās jomās ir smaga, taču nevajag jau sevi arī par daudz noniecināt, ignorējot jau sasniegto. Nu jau vairāku mēnešu garumā iepriekš izteikti negatīvo informāciju ārvalstu medijos un ekspertu izteikumos ir nomainījis izbrīns un pozitīvs vērtējums par Latvijas sasniegto, cīnoties ar ļoti smagu krīzi. Tam var sekot līdzi gan BBC, gan vācu, zviedru, holandiešu, īru televīzijas, radio un preses ziņojumos. Latvijas un Baltijas paveiktais ļoti disonē ar notiekošo citās Eiropas problēmu valstīs. Diemžēl joprojām ir tā, ka mūsu pozitīvajām tendencēm ir lielāka ticība ārpusē, nekā pašā Latvijā, kur valda liela apātija, neticība un vilšanās par notiekošo.

Nav šaubu, ka Latvijas ekonomikas kritums ir bijis iespaidīgs, ekonomikai 3 gados zaudējot ap ceturtdaļu. Mēs esam zaudējuši daudz no tā, ko ieguvām iestājoties ES, atrodoties ilūziju gadu panākumu skurbulī. Tomēr jau divus ceturkšņus pēc kārtas ekonomika mazliet pieaug, bet gada beigās būs jau kāpums arī salīdzinot ar pērno gadu. Kopumā ekonomika šogad vēl kritīsies par kādu 1%, dēļ krituma gada sākumā, taču nākamgad tā jau pieaugs par vismaz 4%.

Kas tad ir uzlabojies gada, pusgada laikā?

Pirmkārt, kritums ekonomikā gada pirmajā pusē ir bijis uz pusi mazāks nekā oficiālajās prognozēs. Rūpniecībā ir bijis 10% kāpums, kas pēdējos mēnešos ir vēl iespaidīgāks. Lielais kritums mazumtirdzniecībā (-30%) nu jau ir pietuvojies nullei, signalizējot par patēriņa atlabšanu. Arī citās nozarēs situācija uzlabojas, kaut arī vairums nozaru vēl atrodas mīnusos, kaut arī mazākos (būvniecība, finanses, tūrisms).

Otrkārt, eksporta pieaugums, kur esam starp līderiem Eiropā. 1.pusgadā kāpinājām apjomus par 23%, bet jūlijā – pat par 42%! Un tie nav tikai kokmateriāli, bet arī pārtika, iekārtas, medikamenti, metālizstrādājumi, ķīmijas preces, apģērbs un daudz kas cits. Arvien pārliecinošāk mūsu uzņēmēji izsit konkurentus no viņu nišām. Tas tādēļ, ka ekonomikā būtiski ir kāpis darba ražīgums, rādītājs, kas smagi buksēja vēl pirms neilga laika, strauji pieaugot izmaksām. Eksports arī latu izteiksmē pēc dažiem ceturkšņiem pārsniegs jau pirmskrīzes līmeni.

Treškārt, spēcīgāks eksports un mazāks un atbildīgāks imports ir krietni uzlabojis mūsu iepriekš tik izteikti negatīvo ārējās tirdzniecības bilanci. Pakalpojumu pozitīvā bilance pat sedz negatīvo preču saldo, kas ir sen gaidīts pozitīvs pavērsiens ekonomikā. Maksājumu bilances kārtējo maksājumu konts jau ir plusos, rādot, ka ekonomika mācās dzīvot no saviem līdzekļiem, ne aizņemtās naudas.

Ceturtkārt, budžets pildās labāk nekā prognozēts, kas arī signalizē par pozitīvām tendencēm. Ja pērn 1.pusgadā no katriem 100 iztērētajiem latiem valsts budžeta izdevumos 18 bija aizņemtie, tad šogad 1.pusgadā tie samazinājās līdz 11, bet gada beigās būs 7-8. Nodokļu ieņēmumiem ir tendence augt, pie tam, visās nodokļu grupās.

Piektkārt, bezdarbs samazinās straujāk nekā prognozēts. Reģistrētais bezdarbs ir sarucis no 17.3% martā līdz 14.7% septembra vidū, samazinoties par 33 500 cilvēkiem. Savukārt nodarbināto skaits 2.ceturksnī ir palielinājies par 19 000. Vakanču skaits ir ap 3500 un turpina pieaugt, tāpat kā darba sludinājumu skaits. Taču tā kā pērn valstī darbu zaudēja 220 000 strādājošo, pārsvarā privātajā sektorā, tad darba tirgus atgūšanās prasīs vismaz 2-3 gadus. Skaidrs, ka lielākais darbinieku pieprasītājs būs rūpniecība, taču arī pakalpojumu nozares un būvniecība sāk atkal meklēt darbiniekus. Paredzams, ka būs pat grūtības atrast atbilstošos darbiniekus ne vienā vien uzņēmumā. Darba alga palēnām atsāks pieaugt nākamgad, ar zināmām amplitūdām starp uzņēmumiem un nozarēm.

Sestkārt, valstij ir jāaizņemas mazāk naudas nekā tika paredzēts sadarbības memorandā ar starptautiskajiem aizdevējiem. Latvija krietni palēninājusi aizņemšanos un drīzumā var apturēt to, jo situācija valsts budžetā, ekonomikā, nodarbinātībā un finanšu nozarē ir labāka nekā tika gaidīts. Ir visas iespējas netērēt kopā vairāk par 3-3.5 miljardiem eiro no iespējamajiem 7.5 miljardiem. Tātad Latvijas ārējas parāds nepārsniegtu 40% no kopprodukta, joprojām saglabājoties vienam no zemākajiem starp ES valstīm.

Vēl var minēt stabilitāti banku sistēmā, zemās latu likmes, krietni zemāku apdrošināšanās likmi pret iespējamo valsts bankrotu, būtiski papildinātās Latvijas Bankas rezerves latam un citus rādītājus.

Lai arī ekonomikā joprojām ir daudz problēmu, taču ir jāprot novērtēt jau panāktais un jāsaprot, ka sliktāk vairs nebūs! Turpinot iesākto ekonomikas stabilizācijā, ir reālas iespējas jau pēc pāris mēnešiem pacelt valsts kredītreitingu, kas krietni uzlabotu valsts tēlu, virzītu investīcijas uz Latviju, radot jaunus uzņēmumus un darbavietas. Ir jāspēj sagatavot nākamā gada budžetu, paātrināt ES fondu apguvi, sniegt lielāku atbalstu uzņēmējiem, iegrožot ēnu ekonomiku. Un ir jāņem vērā, ka tas, ko darām mēs, pārējā Baltija, Rietumeiropas valstis sāks vēl tikai darīt. Proti, mācīsies dzīvot no savas naudas, ne aizņemtās, tērēt budžetā tik, cik iekasēs nodokļos. Iespējams, ka Latvija savus pēdējos sāpīgos lēmumus sakarā ar budžetu pieņems šogad. Tajā pat laikā ir skaidrs, ka Rietumos tas vēl turpināsies daudzus gadus. Latvija būs savilkusi savu valsts budžeta jostu pat par 17% no ekonomikas, kamēr vairums ES valstu domā vien par pāris procentiem nākamo pāris gadu laikā. Tāpēc jau arī izskan bažas par otro krīzes vilni, ko izsauktu mazāks patēriņš daudzās valstīs, kā arī neskaidrie signāli no ASV un globālajiem finanšu tirgiem.

Skarbā ekonomiskā ikdiena paliek pagātnē

(Atbilde J. Urbanoviča (SC) rakstam NRA 1.septembra numurā ’’Skarbā ekonomiskā ikdiena – četras nedēļas līdz 10. Saeimas vēlēšanām’’ )

Latvijā recesija ir beigusies, tāpat kā tas ir noticis Igaunijā un Lietuvā. Reti kurš pērn ticēja, ka Valda Dombrovska vadītā valdība spēs vienlaicīgi gan noturēties, gan novērst valsts bankrotu un pat domāt par valsts izaugsmi. Patiesībā ekonomiskie rādītāji un ticība valstij pat uzlabojas straujāk nekā tika lēsts. Nav šaubu, ka situācija daudzās jomās joprojām ir smaga, taču nevajag jau sevi arī par daudz noniecināt, ignorējot jau sasniegto.

Nav šaubu, ka Latvijas ekonomikas kritums ir bijis iespaidīgs, taču IKP rādītājs nav noslīdējis līdz 2006.gada līmenim, kad kopprodukts bija 11.2 miljardi latu. Šogad tas pietuvosies, bet nākamgad pārsniegs 13 miljardu latu atzīmi. Palielinoties ekonomiskajai aktivitātei, jau šī gada pēdējā ceturksnī patēriņā būs vērojams neliels pieaugums. Savukārt nākamgad ekonomisko izaugsmi balstīs gan ārējie tirgi, gan jau atkopies iekšzemes patēriņš, ekonomikai augot vismaz par 4%. Ir galīgi neloģiski salīdzināt dabas resursu pārbagātās Krievijas ātrāku iznākšanu no krīzes, tāpat kā vairumu citu ES valstu, kuru ekonomiku kritums vairumā gadījumu bija vien daži procenti. Arī Latvijā jau 1.ceturksnī bija pozitīvas iezīmes, vien iepriekšējo gadu sadarītais neļāva ieraudzīt labāku progresu rādītājos. Tiek gaidīts straujš progress inovatīvajā ekonomikā, valsts tēla pievilcībā, investīciju piesaistē, lai gan tas netika pat panākts pat ilgstošajā iepriekšējo gadu iluzorajā panākumu skurbulī.

Politiskie oponenti gan gaužas, ka Latvija pārāk neizlēmīgi un lēnām ķepurojas ārā no krīzes, nevis gāzējot naudas straumes, bet spaidot bremzes pedāli valsts tēriņiem. It kā daudzkārt apbrīnotie igauņi un arī lietuvieši darīto kaut ko savādāk, lai pārvarētu krīzi. Arī nākamajā gadā visas Baltijas valstis turpinās mazināt izdevumus, konsolidējot budžetus. Latvijai ir jāizdara šis pēdējais cēliens, taču tas ne tuvu nebūs tik sāpīgs un izmisīgs, kāds tas bija pērna gada bezizejas situācijās, valsts bankrota priekšvakarā. Budžets pildās labāk, ekonomika atdzīvojas, investīciju vide uzlabojas un tā saucamais fiskālās konsolidācijas apjoms būs mazāks nekā tika lēsts pavasarī, sabiedrībai labāk izprotams un vieglāk panesams.

Ar budžeta rādītājiem un procentiem var manipulēt bezgalīgi, radot pamatīgu haosu. Runājot par valsts budžetu vēlos minēt tikai dažus svarīgus skaitļus. Proti, šogad 7 mēnešos izdevumi valsts konsolidētajā budžetā ir jau par 348 miljoniem latu jeb 12.2% mazāki nekā pērn, tai skaitā darba samaksa – par 110 miljoniem latu jeb par 29.6%. Varam iedomāties kādas bija šīs summas pirms diviem, trim gadiem! Arī tālāka darba samaksas samazināšana valsts pārvaldē nav iedomājama bez negatīvas ietekmes uz funkciju kvalitāti, uz ko jau ir norādījuši pat starptautiskie aizdevēji. Turpmākie samazinājumi ir jāmeklē nevis algās, bet nodarbināto skaitā, funkciju nepamatotībā un dublēšanā, iepirkumu jomā un summās, daļēji arī valsts un pašvaldību uzņēmumos. Runājot par darba samaksu var vērot zināmu stabilizāciju, kas pāries nelielā algu pieaugumā jau nākamgad. Dinamiskākās nozares un uzņēmumi būs spiesti par mainīgās darba samaksas daļas kāpināšanu jau šī gada beigās. Mazumtirgotāju, pakalpojumu sniedzēju dati rāda nedaudz lielāku iedzīvotāju rocību, pieaug interese arī par nekustamā īpašuma iegādi un banku kredītiem.

Bezdarba samazinājumu nevar neredzēt, jo pusgada laikā reģistrētais bezdarbs ir samazinājies no 17.3% līdz 15%, bezdarbnieku skaitam sarūkot par 30 000. Ik gadus vēlu rudenī sezonālu apstākļu dēļ bezdarbs ir mazliet audzis, tā kā arī šogad un turpmāk no tā neizbēgsim, tomēr tā ietekme būs īslaicīga un neliela uz nodarbinātības rādītājiem. Nu jau labu laiku darbaspēku pieprasa ne vien ražotāji, bet arī transporta uzņēmumi, būvnieki, pakalpojumu nozares. Celtniecībā jau sen ir notikusi pamatīga darbinieku samazināšana, taču diezin vai kāds vispār var pateikt cik kopumā šajā nozarē ir bijis nodarbināto skaits. Katrā ziņa uzņēmēju gaudas par vajadzīgo speciālistu rūkumu šajā nozarē tikai pieņemas spēkā. Pat nacionālās bibliotēkas būvniecībā ir jāpiesaista celtnieki no Bulgārijas. Ja runājam par aizbraucējiem, tad jau 2007.gadā pēc manām aplēsēm, no valsts bija izbraukuši ap 160 000 darbaspējīgo iedzīvotāju, morāli ekonomisko problēmu dzīti. Lai arī pēdējos gados šis skaitlis ir audzis, tas nav ne dubultojies, ne trīskāršojies kā dažam labpatīkas biedēt.

Jebkurā krīzē celtniecība ir nozare, kas piedzīvo vislielāko kritumu un izņēmums nav arī Latvija vai pārējās Baltijas valstis. It sevišķi, ja palūkojamies, kādi būvniecības apjomi bija pēdējos gados, ar nepamatotiem sadārdzinājumiem un ambīcijām, it sevišķi, dzīvokļu ekspansijas jomā. Taču būvniecība nav tikai dzīvokļi, ofisi un veikali, bet arī infrastruktūras objekti, ražotnes un ēku siltināšana. Un tieši šajās jomās tad arī ir gaidāma visai intensīva rosība jau nākamgad, kopējiem būvniecības apjomiem atkal sākot augt.

Nav pamata gausties ne par ražošanas, ne eksporta, ne ražotāju cenu pārāk gauso kāpumu. Ārējais pieprasījums velk pārliecinoši ārā Latviju no bedres. 2.ceturksnī apstrādes rūpniecībā apjomi gada laikā bija auguši par 12%, eksporta apjoms – par 19%, ražotāju cenas – par 6%. Jau 13 apstrādes rūpniecības nozares ir plusos pret pērno gadu un vairākas no tām šogad un nākamgad sasniegs pirmskrīzes apjomus. Bez tam, Latvijas, kā arī abu pārējo Baltijas valstu eksporta pieauguma rādītāji jau ilgāku laiku pārspēj to valstu sniegumu, kuras ik pa laikam mazināja savu valūtu vērtības, lai iegūtu konkurences cīņā.

Neviena valdība pēdējos padsmit gados nav gājusi cauri tik dinamiski sarežģītam posmam, nostādot valsti uz daudz stabilākiem pamatiem turpmākajai attīstībai, gan ekonomiskajiem, gan morālajiem, nododot nākamajai valdībai jau krietni labākas starta pozīcijas iesāktā turpināšanai. Nav šaubu, ka Valdim Dombrovskim turpinot vadīt jau nākamo valdību Latvijas rādītāji un tēls piedzīvotu vēl straujāku uzlabošanos, noņemot jautājumus par ierasti neprognozējamo politiski saimniecisko vidi valstī. Jo kas tad var būt labāks iedzīvotājiem, uzņēmējiem un investoriem par prognozējamu valdības rīcību un uzņēmējdarbības vidi. Tas ir īstais Latvijas ceļš, nevis starptautisko aizdevēju un investoru uzmešana, spēlēšanas ar nacionālās valūtas kursu, skriešana austrumu virzienā, būvējot izcilāko latifundiju tipa mazo ekonomiku.

Bezdarbs samazinās

Recesija ir beigusies

Jau kopš pavasar sekojot dažādiem statistikas datiem, diskutējot ar uzņēmējiem, ekspertiem, vērojot situāciju Latvijā, Baltijā varēja redzēt arvien pozitīvākas tendences mūsu un reģiona ekonomikās. Tagad ir sagaidīti CSP provizoriskie dati par kopproduktu 2.ceturksnī. Un tie izrādījās vairāk vai mazāk gaidītajā līmenī. Gada griezumā pilnīgi noteikti, bet ceturkšņa tomēr nē, jo gan es, gan man zināmie eksperti gaidīja pieaugumu par 0.5-2%. Lai nu kā, bet jau otro ceturksni pēc kārtas Latvijas ekonomika ir tomēr augusi, kaut arī minimāli. 1.ceturksnī par 0.3%, bet 2.ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, par 0,1%. Tehniski runājot, ja divus ceturkšņus pēc kārtas valsts kopprodukts ir palielinājies, tad recesija ir beigusies. Un nevajag nonievāt arī šādu mazu izaugsmi. Domāju, ka tieši ceturkšņu skatījumā, vēlāk statistiķiem koriģējot, būs galu galā lielāks skaitlis. Es to saku pēc pieredzes, jo šis modelis mazliet iebuksē, kad sākas jauns cikls ekonomikā. Tā tas bija arī gāžoties strauji krīzē 2008.gadā, kad pēc inerces sākotnēji dati bija labāki nekā beigās tos nokoriģējot izlīdzināšanas procesā.

Ekonomiskā aktivitāte Latvijā kopš pavasara pieauga ar katru nākamo mēnesi. Vislabāk to apliecina rūpniecība, kur pieaugums ir jau virs 10%, tai skaitā 2.ceturksnī pret pirmo – par 6%. Preču eksports ir audzis 2.ceturksnī par 19% pret pirmo, bet pret pērno gadu – jau par 30%! Ir pozitīvi dati lauksaimniecībā, autopārvadājumos, mazāki mīnusi mazumtirdzniecībā, tūrismā, dažādos pakalpojumos. Piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums 2.ceturksnī pret pirmo ir audzis par 1.7%.

Vēl var minēt budžeta ieņēmumu prognožu pārpildīšanu, reģistrētā bezdarba krišanos no 17.3% līdz 15.3% četru mēnešu laikā. Bezdarbnieku skaits ir sarucis par vairāk nekā 17 000, kas mazina spiedienu sociālajā budžetā. Nevar neredzēt arī labākus rezultātus dažādos nākotnes gaidu indeksos (Economic Sentiment Indicator, FM Ekonomiskās aktivitātes indekss, DnB Nord Barometrs u.c.)

Gada griezumā ekonomikā vēl saglabājas neliela lejupslīde, tomēr -3% 2.ceturksnī vairs nav -6% pirmajā un ap -18% pērn visos ceturkšņos pēc kārtas. Tas mums signalizē, ka 3.ceturksnī, no kura jau esam pavadījuši gandrīz pusi, šis rādītājs jau varētu būt ap nulli vai pat pozitīvs. Par ceturto viss skaidrs – kā minimums 3% kāpums pret pērnā gada beigām. Gadā kopumā? Nu nekādi neredzu te oficiālos un SVF skaitļus, kritumu par 3%. Visticamāk, ka tas būs kaut kur starp -1-2%. Līdz ar to arī kopprodukts latos būs par saviem pāris simtiem miljonu latu lielāks. Tas palielina manevrus ar budžeta deficīta līmeni. Tas nozīmē arī pozitīvākus nodokļu ieņēmumu, nodarbinātības un citus rādītājus.

Tuvojas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, gan par to kas ir izdarīts, gan par nākamā gada prognozēm. Ir visas iespējas pacelt prognozes un mazliet mīkstināt fiskālo konsolidāciju. Tas nenozīmē, ka ekonomika nu tik skries. Nē, vēl mēs esam tālu no spējas valstij dzīvot ar saviem līdzekļiem, vēl daudzas nozares atrodas kritumā, nodarbinātība krietni atpaliek no iepriekš redzētā, ēnu ekonomika ir pamatīga, bet motivācija maksāt nodokļus zema. Ir redzams, ka valsts, arī Igaunija un Lietuva, virzās pareizā gaitā. To nekādā gaitā nevajadzētu izsist no sliedēm ar metodēm, kas virmo visapkārt, piedāvājot Latvijai uzmest aizdevējus un pašai lauzties saviem spēkiem, saimniekojot kā jau tas bija tik ierasts treknajos ilūziju gados.

Par rūpniecības izaugsmi

Gada sākumā pirmie pozitīvie signāli rūpniecībā tika uztverti ar lielu skepsi. Lielāka ticība bija pašiem rūpniekiem un lielai daļai ekspertu, kas seko līdzi notiekošajam nozarē un ekonomikā. Nu jau ir pieejami dati par 1.pusgadu un nevar nenovērtēt ļoti pozitīvās tendences nozarē. Ja 1.ceturksnī gada griezumā rūpniecībā bija 7,4% pieaugums, tad 2.ceturksnī tas jau sasniedza 12,1%! Maijā apjomi auga par 11,3%, jūnijā – par 13,3%. Šī gada pozitīvo izrāvienu ietekmē gan iepriekšējā gada vājie dati, gan jauno pasūtījumu straujais pieaugums ārējos tirgos.

Ar katru nākamo ceturksni krietni pieaug to apstrādes rūpniecības nozaru skaits, kas nu jau ir plusos. Pērn gada otrajā pusē tā praktiski bija vien kokapstrāde. 4.ceturksnī tai pievienojās vēl 3 citas nozares. Šī gada sākumā tādas bija jau astoņas, bet 2.ceturksnī – nu jau veselas 13! No lielākajām nozarēm divciparu kāpums bez kokapstrādes (33%) ir arī bijis ķīmiskajā rūpniecībā (40%), mašīnbūvē, tekstilrūpniecībā, metālapstrādē, poligrāfijā. Tuvu izaugsmes sasniegšanai beidzot ir arī pārtikas rūpniecība, kas ir lielākā nozare rūpniecībā.

Strauji augošs ir jauno pasūtījumu apjoms eksportam, ne tik daudz vietējam tirgum, kaut arī tur ir iestājies pozitīvs lūzums. Ja pirms gada eksports nozarē bija ap 50%, tad 2.ceturksnī tas jau bija pietuvojies 60% īpatsvaram. Latvijai ir vieni no labākajiem preču eksporta pieauguma rādītājiem ES, pēdējos pāris mēnešus turoties virs 30% gada griezumā.

Rūpniecības un eksporta dati būtiski uzlabos kopprodukta rādītājus 2.cetuksnī, krietni mīkstinot kritumu, ko joprojām redzam ar iekšzemes patēriņu saistītās nozarēs, valsts un mājsaimniecību patēriņā. Iespējams, ka IKP samazinājums gada griezumā būs tikai daži procentpunkti, iepretim 6% gada sākumā. Saglabājoties esošajām tendencēm, šogad kopprodukta kritums būs ļoti tuvu nullei, nevis -3%, kāds tas joprojām saglabājas oficiālajās ar starptautiskajiem aizdevējiem saskaņotajās prognozēs.

Lai arī ES un pasaules ekonomikā joprojām valda spriedze, neskaidrība un patēriņa prognozes ir vārgas, uzņēmējiem un valdībai ir cieši jāsadarbojas, lai rūpniecība un eksports ieņemtu krietni būtiskāku un stabilāku vietu mūsu tautsaimniecībā. Ar brīvā tirgus neredzamo roku te vien nebūs līdzēts, ir jākoncentrējas uz labāko, kas mums ir.