Latvijas kopējais ārējais parāds samazinās

Lai arī Latvija turpina saņemt naudu starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros gan no SVF, gan EK, kopējais Latvijas ārējais parāds pamazām sāk samazināties, sarūkot privātajam parādam. Gan Latvija, gan Igaunija vēl nesen bija sasniegušas ļoti augstu valsts kopējā parāda līmeni, salīdzinot ar kopproduktu, uzlecot līdz 150% līmenim, krietni pārsniedzot tā apjomus citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs. Latvijā pats augstākais bruto ārējā parāda līmenis tika sasniegts 2008.gada beigās – 20,9 miljardus latu, kuru galvenokārt veidoja privātā sektora parāds, galvenokārt komercbankām piesaistītā nauda. Ekonomika tika pārfinansēta dēļ nepareizas ekonomiskās un nodokļu politikas, ačgārnas tautsaimniecības struktūras un politiskā populisma. Iesākoties recesijai ekonomikā, privātā un valsts sektora aizņemšanās ir būtiski sarukusi, līdz ar to mazinot visai īsā laikā privātā parāda līmeni. Piemēram, komercbanku aizņēmumi ir sarukuši no 13,5 miljardiem latu līdz 10,2 miljardiem latu. Līdzīga situācija turpināsies visu šo un nākamo gadu, jo privātais sektors, valsts mājsaimniecības atbildīgāk izvērtēs savu nepieciešamību aizņemties. Valdības ārējais parāds krīzes laikā ir pieaudzis no 750 miljoniem latu 2007.gada beigās līdz 3,8 miljardiem šī gada martā. Ir zināms, ka Latvija turpinās saņemt aizdevumu no SVF un EK, kopumā šogad vēl 280 miljonus latu, bet neizmantos iespējamos aizdevumus no Skandināvijas un citām valstīm. Līdz ar straujāku privātā parāda samazinājumu un minimālu valdības parāda pieaugumu turpmākajos gados, Latvijas ārējais parāds turpinās samazināties. Ja aplūkojam to attiecībā pret kopproduktu, tad redzam, ka nākamgad tas jau būs par pāris procentu punktiem mazāks nekā pērn un šogad. Ja runājam par valsts neto ārējo parādu, kas ir precīzāks mūsu saistību uzskaitījums, tad tas jau ir krietni sarucis, no 9,2 miljardiem latu 2008.gada beigās līdz 7,1 miljardam marta beigās.

Ja valdība un sabiedrība varēs netraucēti turpināt jau iesākto ekonomikas stabilizācijas programmu, panākot drīzu izaugsmi tautsaimniecībā un valsts kredītreitinga uzlabošanu, valsts iemācīsies dzīvot no saviem, nevis aizņemtajiem līdzekļiem, tad valsts ārējā parāda līmenis turpinās pakāpeniski mazināties un runas, ka valdības parāds var pārsniegt 60% no IKP vai privātais sasniegt nebijušus augstumus, ir stipri pārspīlēti.