Eiro Igaunijā?

Latvijas un visu Baltijas valstu attīstība, fiskālā konsolidācija, reformas un ekonomikas pārstrukturizācija ir balstīta uz vienotu mērķi – Māstrihtas kritēriju izpildi un eiro ieviešanu, lai pievienotos Eirozonai, pildītu tās noteiktās prasības un kā mazās un atvērtās ekonomikas iegūtu stabilitāti un labu pamatu ilgtspējīgai attīstībai. Tieši kopējais sabiedrības mērķis – virzība uz Eirozonu ir novērsusi iespējamo sociālo viļņošanos dziļa ekonomiskā krituma un rekordliela bezdarba laikā, guvusi sabiedrības un sociālo partneru atbalstu, ļāvusi un ļauj turpināt sāpīgās, bet nepieciešamās reformas daudzās jomās.

ECB un EK ir nopietni jāapzinās savas pozīcijas un izteikumu sekas, meklējot argumentus, mainot procesa gaitā spēles noteikumus, mazinot sasniegto krīzes pārvarēšanā attiecībā uz Igauniju un pārējām Baltijas valstīm. Tas var novest gan pie atkārtotiem ārējiem satricinājumiem, spekulatīviem uzbrukumiem nacionālajām valūtām un investīciju vides graušanas, gan arī pie iekšpolitiskajiem satricinājumiem un sabiedrības viļņošanās. Tas ir visa Baltijas reģiona stabilitātes jautājums. Un tas nav tikai ekonomikas un finansiālās stabilitātes jautājums, bet arī izteikti politisks, ņemot mērā Baltijas atrašanās vietu un iespējamās sekas nekonsekventai politikai no ES puses.

Ja arī ir redzams, ka Māstrihtas kritēriji ir neatbilstoši, vai to ievērošana ir neadekvāta, nav pieļaujama to mainīšana procesa gaitā, kā tas var izrādīties attiecībā uz Igauniju. Ja arī tiktu nākotnē pieļauta kritēriju maiņa, tad ir jābūt argumentētai diskusijai par to nozīmīgumu un gradāciju, sevišķu uzmanību pievēršot fiskālajai disciplīnai, it sevišķi hroniskiem šo rādītāju pārkāpumiem, kas tad arī patlaban rada draudus Eirozonai.

Ļoti svarīgi ir ieviest striktu atbildību no Eirozonas valstīm par finansiālās stabilitātes kritēriju pārkāpumiem, lai radītu izprotamu sistēmu bez dažādu izņēmumu pieļaušanas, zaudējot konsekvenci un pieļaujot dubultmorāli. Tas nozīmētu reāli piemērotus sodus, valstīm zaudējot pieeju naudas plūsmām, balsstiesībām, utt.

Latvijai ir ļoti svarīgi, lai Igaunijā tiktu ieviests eiro, ja valsts ir izpildījusi visus priekšnosacījumus adekvāti sen zināmām prasībām. Nav pieļaujama nosacījumu maiņa procesā izmantojot dažādus nākotnes pieņēmumus, kā patlaban to izsaka ECB un viens otrs ekonomikas smagsvars. Igaunijas neielaišana Eirozonā, it sevišķi, ja tiks bāzēta uz subjektīviem vai neizpildāmiem nosacījumiem (ļoti zema inflācija) krietni mazinās arī Latvijas un Lietuvas iespēju tikt tajā pēc patlaban izstrādā ekonomikas un fiskālās restrukturizācijas un reformu plāna. Ieviešot eiro Igaunija iegūs zināmu privilēģiju attiecībā uz pārējiem baltiešu kaimiņiem, taču tā jau ir bijusi arī iepriekš pateicoties krietni labākam valsts tēlam un ekonomikas un valsts struktūrai un kvalitātei. Latvijai turpinot iesākto reformās Igaunijas ieguvums visai drīz pārsviedīsies arī uz Latviju, jo reģions tāpat tiek uztverts kā viens, pie tam Latvijas ekonomika un teritorija ir lielāka, un vēl ir Rīgas faktors. Galvenais, lai visās valstīs procesi noris līdzīgi, tad mēs iegūsim labāku kredītreitingu un investīciju piesaisti, būdami arī ārpus zonas, bet sava apņēmībā cieši sekot savam kursam uz eiro ieviešanu, neskatoties pat uz neskaidrāku kritēriju piemērošanu un nekonsekvenci no ES puses. Ja gadījumā Igaunijā būs eiro, bet Latvija vārgi virzīsies uz ekonomikas un valsts pārvaldes sakārtošanu, fiskālo stabilitāti, tad dažādas spekulācijas par valsti un valūtu atkal atsāksies, virzot Latviju zināmā miglas zonā.

Pagaidām gan man ir bažas par ES institūciju konsekvenci attiecībā uz Igauniju, kas var izmainīt šīs valsts plānus par eiro ieviešanu 2011.gadā. Iespējams, ka var tikt piemēroti kaut kādi jaunie kritēriji, kas valsti var pavirzīt šajā grafikā par gadu diviem, ar visai lielām galvassāpēm par zemas inflācijas noturēšanu, kas būs ļoti grūti cenu un algu izlīdzināšanās procesā esot vienotā tirgū.

Plusi:

- Igaunijā pazūd valūtas risks, ir pieeja ECB līdzekļiem;

- Līdzīgu procesu norise Latvijā signalizē par strauju tuvināšanos Eirozonai, kas krietni mazina valūtas risku un liek runāt par potenciālu drīzu Eirozonas dalībnieci;

- Igaunijas valsts kredītreitings uzlabojas par pāris pakāpēm, līdzīgi, bet ar mazāk tas pieaug arī Latvijai;

- Igaunija pievelk vairāk investīcijas, domātas visam reģionam, taču visai ātri tās pāriet uz potenciāli interesantākiem tirgiem (LAT, LIT);

- nodarbinātība Igaunijā aug, darba algām mērens, bet stabils kāpums;

- minimāla darbaspēka imigrācija, jo stabilitāte un izaugsme valstī aktivizē uzņēmējdarbību;

- pēc eiro ieviešanas cenu kāpums ne mazāks kā 2-3% gadā, galvenokārt dēļ straujākas konverģences ar ES ekonomikai iegūstot jaunu stabilitāti un grūdienu;

- patēriņš atsāk drošāk pieaugt, kreditēšanā pieaugums, taču adekvāti kontrolēts dēļ krīzes mācības;

- visticamāk, ka Igaunija darīs daudz lai piesaistītu ārvalstu investīcijas eksporta radīšanai, kas krietni uzlabotā kredītreitinga dēļ radīs stabilu divciparu eksporta pieaugumu ik gadu;

- Igaunijā ieviešot eiro, bet dažus gadus Latvijā vēl ne, dod iespēju padarīt mūsu preces un pakalpojumus lētākus nekā kaimiņiem, uzlabojot savstarpējo tirdzniecības bilanci. Tas gan var nerealizēties pie Igaunijas augstākas konkurētspējas un krietni apjomīgākiem un lētākiem pieejamākiem finanšu resursiem.

Mīnusi:

Ja ievieš:

- Mīnusu ir krietni mazāk, jo valsts ieiešana Eirozonā rada krietni sabalansētāku un prognozējamāku vidi;

cenu pieaugums Igaunijā varētu būt lielāks, tomēr ne tik būtiski (to parāda Slovēnija un Slovākija)

- Latvija varētu zaudēt reģionam domātās investīcijas, tādejādi arī darba vietas, nodokļu ieņēmumus un tēlu, ja savā virzībā minstināsies;

- Igaunijas konkurētspēja pieaug vēl straujāk, padarot vēl lielāku plaisu starp Baltijas valstīm;

Ja neievieš:

- Eiro neieviešana Igaunijā atkal pievērsīs uzmanību reģionam kā potenciāli ievainojamam (valūtas, iekšpolitika, ārpolitika), atkal baumas un spekulācijas par valūtām, politiku, valsts jēgu;

- uzticība ES Latvijā nokritīs līdz kritiskam līmenim, valsts neizmantos visu potenciālu attīstībā dēļ nenoteiktības.