Intervija par IKP žurnālā Kapitāls

1. Kādu, Jūsuprāt, iekšzemes kopprodukta kritumu Latvija varētu piedzīvot nākamajā gadā. Ar ko pamatojams Jūsu vērtējums? Vai, Jūsuprāt, ir pamatots uzskats, ka jau nākamā gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī valsts IKP vismaz ceturkšņu ietvaros varētu palielināties? Vai ir pamatots uzskats, ka arī iekšzemes patēriņš nākamā gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī varētu sākt palielināties?

Nākamā gada dati būs atkarīgi no tā, kā atgūsies pasaules ekonomika un no tā, cik ātri un kvalitatīvi pārorientēsies Latvijas ekonomika un valsts pārvalde. Mūsu bāzes scenārijs ir 3% kritums, bet tikpat labi var būt gan -4% vai -1%. Ekonomika nomināli piezemēsies vai nu otrajā (labākajā gadījumā) vai trešajā ceturksnī. 4.ceturksnī ekonomikai ja vajadzētu būt virs nulles gada griezumā, jo ekonomikā jau būs sācies jaunais izaugsmes cikls. Krituma fāzē jau būs bijis pavadīts pietekoši ilgs laiks.

2. Kuras tautsaimniecības nozares, Jūsuprāt, nākamajā gadā varētu piedzīvot kāpumu? Kurām tieši pretēji – jārēķinās ar kritumu? Vai kopējie mazumtirdzniecības un būvniecības apjomi, Jūsuprāt, varētu samazināties arī nākamajā gadā?

Viennozīmīgi apstrādes rūpniecība, transports, sakari un loģistika. Situācija uzlabosies lauksaimniecībā, kuru varētu stimulēt ārējais pieprasījums. Būvniecībā kopumā būs mīnusi, taču cerība slēpjas nepieciešamībā straujāk apgūt ES naudu. Ir potenciāls tos mazināt. Diemžēl kritums turpināsies pakalpojumos, kas saistīti ar vietējo patēriņu – iekšzemes tirdzniecībā, sabiedriskā ēdināšanā, dažādos pakalpojumos.

3. Vai deflaciozās tendences, Jūsuprāt, turpināsies arī nākamajā gadā? Kāds varētu būt nākamā gada inflācijas rādītājs (nevis 12 mēnešu vidējais, bet 2010.gads pret 2009.gadu)? Cik, Jūsuprāt, būtisks potenciāls ir izejvielu kāpumam pasaules preču biržas un cik lielu ietekmi uz patēriņa un ražotāju cenu dinamiku tas varētu atstāt nākamajā gadā?

Lai gan daudz tiek runāts par deflācijas plūdiem, tā nebūs ne tik dziļa, ne arī ilgstoša, jo Latvija kā maza un atvērta ekonomika jau nākamā gada beigās būs spiesta atsist inflācijas uzbrukumu no pasaules, kur tā būs jau attīstījusies, ekonomiskai aktivitātei dzenot uz augšu dažādas cenas. Tieši resursu cenu kāpums pasaulē izdarīs spiedienu uz cenām Latvijā. Gada pirmajā pusē patēriņa cenu indekss piezemēsies par vairākiem procentiem, taču uz gada beigām kritums saruks. Gada laikā cenu indeksa kritums būs 2-3%. Ja ekonomika nespēs pretoties inflācija simporta spiedienam, tad deflācija būs 1-2% uz gada beigām.

4. Ņemot vērā, ka bezdarba rādītājs nemainās kontekstā ar IKP dinamiku, vai, Jūsuprāt, var izteikt prognozi, ka reģistrētā bezdarba līmenis nākamgad varētu turpināt pieaugt? Kāds, Jūsuprāt, bezdarba līmenis varētu būt nākamā gada beigās?

Darba meklētāju īpatsvars sasniegs augstāko līmeni gada pirmajā pusē (virs 20%), gada beigās samazinoties līdz 16-17%. Bezdarbu samazinās gan apjomīgā emigrācija, gan pakāpeniski pieaugošā nodarbinātība privātajā sektorā, ekonomikai sākot pieaugt gada otrajā pusē. Reģistrētais bezdarbs gada beigās varētu svārstīties ap 13-14%.

5. Kad Jūsuprāt Latvijas ekonomikas kritums varētu sasniegt visdziļāko punktu, un kas būs noteicošie faktori, lai ekonomiskā aktivitāte valstī pakāpeniski varētu palielināties?

Nākamā gada dati būs atkarīgi no tā, kā atgūsies pasaules ekonomika un no tā, cik ātri un kvalitatīvi pārorientēsies Latvijas ekonomika un valsts pārvalde. Mūsu bāzes scenārijs ir 3% kritums, bet tikpat labi var būt gan -4% vai -1%. Ekonomika nomināli piezemēsies vai nu otrajā (labākajā gadījumā) vai trešajā ceturksnī. 4.ceturksnī ekonomikai ja vajadzētu būt virs nulles gada griezumā, jo ekonomikā jau būs sācies jaunais izaugsmes cikls. Krituma fāzē jau būs bijis pavadīts pietekoši ilgs laiks.

Skaidri signāli, komunikācija un konsekventa rīcība no valdības puses. Uzņēmēju spēja pārstrukturizēties, kredītus saņemt spējīgu uzņēmumu skaita pieaugums, valsts un uzņēmēju rezultatīva mijiedarbība ieviešot ekonomiku stimulējošus pasākumus.

6. Kādas ir Jūsu bankas prognozes attiecībā uz kopējā banku sektora peļņas/zaudējumu apmēra izmaiņām nākamajā gadā? Vai paredzat, ka nākamgad vajadzēs palielināt uzkrājumu veidošanu nedrošajiem kredītiem?

Diezin vai kopumā nozare izvairīsies no zaudējumiem, taču ne tuvu nebūs tādi kā 2009.gadā. gada pirmā puse karsi atšķirsies no otrās. Domājams, ka bankām būs jāveic arī turpmāk uzkrājumi, taču operatīvajā darbībā ienāks stabilitāte un bankas uzrādīs peļņu pirms uzkrājumu veidošanas. Uzkrājumu apjoms būs būtiski mazāks nekā šogad.

7. Kā, Jūsuprāt, varētu mainīties kopējie kreditēšanas apjomi Latvijā? Vai piekrītat uzskatam, ka kreditēšanas apjomiem lejupejoša tendence būs arī nākamgad?

Tā kā Latvijas ekonomikā jau līdz šim ir izsniegti kredīti vairāk nekā kopprodukts un ekonomiskā krīzes ir pietiekami plaša un dziļa, nav pamata domāt, ka kreditēšanas apjomi pieaugs. Tomēr nebūs arī krasa krituma. Visticamāk, ka kopējais kredītportfelis saruks par kādiem 10%. Tajā pat laikā no jauna izsniegto kredītu apjoms būs ne mazāks kā šogad, jo atbalstāmu projektu skaits pieaugs līdz ar ekonomikas atveseļošanos.

8. Kuras tautsaimniecības nozares nākamajā gadā varētu pretendēt uz izsniegto kredītu apjomu pieaugumu?

Droši vien nozarēs ar dinamiskāku attīstību un labāku pārstrukturizāciju, it sevišķi, visām uz ārējiem tirgiem orientētajām nozarēm un uzņēmumiem. Tajā pat laikā arī nozarēs ar turpinošos kritumu būs pietiekami spēlētāju, kuru potenciāls būs audzis arī krīzes laikā.