Par rūpniecības izaugsmi

Gada sākumā pirmie pozitīvie signāli rūpniecībā tika uztverti ar lielu skepsi. Lielāka ticība bija pašiem rūpniekiem un lielai daļai ekspertu, kas seko līdzi notiekošajam nozarē un ekonomikā. Nu jau ir pieejami dati par 1.pusgadu un nevar nenovērtēt ļoti pozitīvās tendences nozarē. Ja 1.ceturksnī gada griezumā rūpniecībā bija 7,4% pieaugums, tad 2.ceturksnī tas jau sasniedza 12,1%! Maijā apjomi auga par 11,3%, jūnijā – par 13,3%. Šī gada pozitīvo izrāvienu ietekmē gan iepriekšējā gada vājie dati, gan jauno pasūtījumu straujais pieaugums ārējos tirgos.

Ar katru nākamo ceturksni krietni pieaug to apstrādes rūpniecības nozaru skaits, kas nu jau ir plusos. Pērn gada otrajā pusē tā praktiski bija vien kokapstrāde. 4.ceturksnī tai pievienojās vēl 3 citas nozares. Šī gada sākumā tādas bija jau astoņas, bet 2.ceturksnī – nu jau veselas 13! No lielākajām nozarēm divciparu kāpums bez kokapstrādes (33%) ir arī bijis ķīmiskajā rūpniecībā (40%), mašīnbūvē, tekstilrūpniecībā, metālapstrādē, poligrāfijā. Tuvu izaugsmes sasniegšanai beidzot ir arī pārtikas rūpniecība, kas ir lielākā nozare rūpniecībā.

Strauji augošs ir jauno pasūtījumu apjoms eksportam, ne tik daudz vietējam tirgum, kaut arī tur ir iestājies pozitīvs lūzums. Ja pirms gada eksports nozarē bija ap 50%, tad 2.ceturksnī tas jau bija pietuvojies 60% īpatsvaram. Latvijai ir vieni no labākajiem preču eksporta pieauguma rādītājiem ES, pēdējos pāris mēnešus turoties virs 30% gada griezumā.

Rūpniecības un eksporta dati būtiski uzlabos kopprodukta rādītājus 2.cetuksnī, krietni mīkstinot kritumu, ko joprojām redzam ar iekšzemes patēriņu saistītās nozarēs, valsts un mājsaimniecību patēriņā. Iespējams, ka IKP samazinājums gada griezumā būs tikai daži procentpunkti, iepretim 6% gada sākumā. Saglabājoties esošajām tendencēm, šogad kopprodukta kritums būs ļoti tuvu nullei, nevis -3%, kāds tas joprojām saglabājas oficiālajās ar starptautiskajiem aizdevējiem saskaņotajās prognozēs.

Lai arī ES un pasaules ekonomikā joprojām valda spriedze, neskaidrība un patēriņa prognozes ir vārgas, uzņēmējiem un valdībai ir cieši jāsadarbojas, lai rūpniecība un eksports ieņemtu krietni būtiskāku un stabilāku vietu mūsu tautsaimniecībā. Ar brīvā tirgus neredzamo roku te vien nebūs līdzēts, ir jākoncentrējas uz labāko, kas mums ir.