Recesija ir beigusies

Jau kopš pavasar sekojot dažādiem statistikas datiem, diskutējot ar uzņēmējiem, ekspertiem, vērojot situāciju Latvijā, Baltijā varēja redzēt arvien pozitīvākas tendences mūsu un reģiona ekonomikās. Tagad ir sagaidīti CSP provizoriskie dati par kopproduktu 2.ceturksnī. Un tie izrādījās vairāk vai mazāk gaidītajā līmenī. Gada griezumā pilnīgi noteikti, bet ceturkšņa tomēr nē, jo gan es, gan man zināmie eksperti gaidīja pieaugumu par 0.5-2%. Lai nu kā, bet jau otro ceturksni pēc kārtas Latvijas ekonomika ir tomēr augusi, kaut arī minimāli. 1.ceturksnī par 0.3%, bet 2.ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, par 0,1%. Tehniski runājot, ja divus ceturkšņus pēc kārtas valsts kopprodukts ir palielinājies, tad recesija ir beigusies. Un nevajag nonievāt arī šādu mazu izaugsmi. Domāju, ka tieši ceturkšņu skatījumā, vēlāk statistiķiem koriģējot, būs galu galā lielāks skaitlis. Es to saku pēc pieredzes, jo šis modelis mazliet iebuksē, kad sākas jauns cikls ekonomikā. Tā tas bija arī gāžoties strauji krīzē 2008.gadā, kad pēc inerces sākotnēji dati bija labāki nekā beigās tos nokoriģējot izlīdzināšanas procesā.

Ekonomiskā aktivitāte Latvijā kopš pavasara pieauga ar katru nākamo mēnesi. Vislabāk to apliecina rūpniecība, kur pieaugums ir jau virs 10%, tai skaitā 2.ceturksnī pret pirmo – par 6%. Preču eksports ir audzis 2.ceturksnī par 19% pret pirmo, bet pret pērno gadu – jau par 30%! Ir pozitīvi dati lauksaimniecībā, autopārvadājumos, mazāki mīnusi mazumtirdzniecībā, tūrismā, dažādos pakalpojumos. Piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums 2.ceturksnī pret pirmo ir audzis par 1.7%.

Vēl var minēt budžeta ieņēmumu prognožu pārpildīšanu, reģistrētā bezdarba krišanos no 17.3% līdz 15.3% četru mēnešu laikā. Bezdarbnieku skaits ir sarucis par vairāk nekā 17 000, kas mazina spiedienu sociālajā budžetā. Nevar neredzēt arī labākus rezultātus dažādos nākotnes gaidu indeksos (Economic Sentiment Indicator, FM Ekonomiskās aktivitātes indekss, DnB Nord Barometrs u.c.)

Gada griezumā ekonomikā vēl saglabājas neliela lejupslīde, tomēr -3% 2.ceturksnī vairs nav -6% pirmajā un ap -18% pērn visos ceturkšņos pēc kārtas. Tas mums signalizē, ka 3.ceturksnī, no kura jau esam pavadījuši gandrīz pusi, šis rādītājs jau varētu būt ap nulli vai pat pozitīvs. Par ceturto viss skaidrs – kā minimums 3% kāpums pret pērnā gada beigām. Gadā kopumā? Nu nekādi neredzu te oficiālos un SVF skaitļus, kritumu par 3%. Visticamāk, ka tas būs kaut kur starp -1-2%. Līdz ar to arī kopprodukts latos būs par saviem pāris simtiem miljonu latu lielāks. Tas palielina manevrus ar budžeta deficīta līmeni. Tas nozīmē arī pozitīvākus nodokļu ieņēmumu, nodarbinātības un citus rādītājus.

Tuvojas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, gan par to kas ir izdarīts, gan par nākamā gada prognozēm. Ir visas iespējas pacelt prognozes un mazliet mīkstināt fiskālo konsolidāciju. Tas nenozīmē, ka ekonomika nu tik skries. Nē, vēl mēs esam tālu no spējas valstij dzīvot ar saviem līdzekļiem, vēl daudzas nozares atrodas kritumā, nodarbinātība krietni atpaliek no iepriekš redzētā, ēnu ekonomika ir pamatīga, bet motivācija maksāt nodokļus zema. Ir redzams, ka valsts, arī Igaunija un Lietuva, virzās pareizā gaitā. To nekādā gaitā nevajadzētu izsist no sliedēm ar metodēm, kas virmo visapkārt, piedāvājot Latvijai uzmest aizdevējus un pašai lauzties saviem spēkiem, saimniekojot kā jau tas bija tik ierasts treknajos ilūziju gados.