Kritums ekonomikā pārvarēts, tendences cerīgas

Ar katru nākamo mēnesi jebkurš no galvenajiem ekonomiku raksturojošajiem rādītājiem arvien pārliecinošāk apliecina, kas Latvija iziet no krīzes. Gada sākumā un pavasarī par to vēl bija šaubas, taču tagad tā jau ir tendence, kas rāda, ka pamazām ieejam jaunā attīstības ciklā. Par to liecina arī norises Igaunijā un Lietuvā, jo visās Baltijas valstis procesi līdzinās ļoti līdzīgi.

Latvijā recesija ir beigusies, tāpat kā tas ir noticis Igaunijā un Lietuvā. Reti kurš pērn ticēja, ka valdība spēs vienlaicīgi gan noturēties, gan novērst valsts bankrotu un pat domāt par valsts izaugsmi. Lielais vairums ārvalstu ekspertu sagaidīja valsts bankrotu, smagu un vairākkārtēju lata devalvāciju, banku sistēmas paralīzi, masveida nemierus, milzīgu emigrāciju, valsts politisko agoniju. Tāpēc arī radās tie 7,5 miljardi eiro, kurus starptautiskie aizdevēji bija sarēķinājuši kā nepieciešamo summu šādam pavērsienam.

Taču patiesībā ekonomiskie rādītāji un ticība valstij pat uzlabojas straujāk nekā tika lēsts. Joprojām ir redzams, ka situācija daudzās jomās ir smaga, taču nevajag jau sevi arī par daudz noniecināt, ignorējot jau sasniegto. Nu jau vairāku mēnešu garumā iepriekš izteikti negatīvo informāciju ārvalstu medijos un ekspertu izteikumos ir nomainījis izbrīns un pozitīvs vērtējums par Latvijas sasniegto, cīnoties ar ļoti smagu krīzi. Tam var sekot līdzi gan BBC, gan vācu, zviedru, holandiešu, īru televīzijas, radio un preses ziņojumos. Latvijas un Baltijas paveiktais ļoti disonē ar notiekošo citās Eiropas problēmu valstīs. Diemžēl joprojām ir tā, ka mūsu pozitīvajām tendencēm ir lielāka ticība ārpusē, nekā pašā Latvijā, kur valda liela apātija, neticība un vilšanās par notiekošo.

Nav šaubu, ka Latvijas ekonomikas kritums ir bijis iespaidīgs, ekonomikai 3 gados zaudējot ap ceturtdaļu. Mēs esam zaudējuši daudz no tā, ko ieguvām iestājoties ES, atrodoties ilūziju gadu panākumu skurbulī. Tomēr jau divus ceturkšņus pēc kārtas ekonomika mazliet pieaug, bet gada beigās būs jau kāpums arī salīdzinot ar pērno gadu. Kopumā ekonomika šogad vēl kritīsies par kādu 1%, dēļ krituma gada sākumā, taču nākamgad tā jau pieaugs par vismaz 4%.

Kas tad ir uzlabojies gada, pusgada laikā?

Pirmkārt, kritums ekonomikā gada pirmajā pusē ir bijis uz pusi mazāks nekā oficiālajās prognozēs. Rūpniecībā ir bijis 10% kāpums, kas pēdējos mēnešos ir vēl iespaidīgāks. Lielais kritums mazumtirdzniecībā (-30%) nu jau ir pietuvojies nullei, signalizējot par patēriņa atlabšanu. Arī citās nozarēs situācija uzlabojas, kaut arī vairums nozaru vēl atrodas mīnusos, kaut arī mazākos (būvniecība, finanses, tūrisms).

Otrkārt, eksporta pieaugums, kur esam starp līderiem Eiropā. 1.pusgadā kāpinājām apjomus par 23%, bet jūlijā – pat par 42%! Un tie nav tikai kokmateriāli, bet arī pārtika, iekārtas, medikamenti, metālizstrādājumi, ķīmijas preces, apģērbs un daudz kas cits. Arvien pārliecinošāk mūsu uzņēmēji izsit konkurentus no viņu nišām. Tas tādēļ, ka ekonomikā būtiski ir kāpis darba ražīgums, rādītājs, kas smagi buksēja vēl pirms neilga laika, strauji pieaugot izmaksām. Eksports arī latu izteiksmē pēc dažiem ceturkšņiem pārsniegs jau pirmskrīzes līmeni.

Treškārt, spēcīgāks eksports un mazāks un atbildīgāks imports ir krietni uzlabojis mūsu iepriekš tik izteikti negatīvo ārējās tirdzniecības bilanci. Pakalpojumu pozitīvā bilance pat sedz negatīvo preču saldo, kas ir sen gaidīts pozitīvs pavērsiens ekonomikā. Maksājumu bilances kārtējo maksājumu konts jau ir plusos, rādot, ka ekonomika mācās dzīvot no saviem līdzekļiem, ne aizņemtās naudas.

Ceturtkārt, budžets pildās labāk nekā prognozēts, kas arī signalizē par pozitīvām tendencēm. Ja pērn 1.pusgadā no katriem 100 iztērētajiem latiem valsts budžeta izdevumos 18 bija aizņemtie, tad šogad 1.pusgadā tie samazinājās līdz 11, bet gada beigās būs 7-8. Nodokļu ieņēmumiem ir tendence augt, pie tam, visās nodokļu grupās.

Piektkārt, bezdarbs samazinās straujāk nekā prognozēts. Reģistrētais bezdarbs ir sarucis no 17.3% martā līdz 14.7% septembra vidū, samazinoties par 33 500 cilvēkiem. Savukārt nodarbināto skaits 2.ceturksnī ir palielinājies par 19 000. Vakanču skaits ir ap 3500 un turpina pieaugt, tāpat kā darba sludinājumu skaits. Taču tā kā pērn valstī darbu zaudēja 220 000 strādājošo, pārsvarā privātajā sektorā, tad darba tirgus atgūšanās prasīs vismaz 2-3 gadus. Skaidrs, ka lielākais darbinieku pieprasītājs būs rūpniecība, taču arī pakalpojumu nozares un būvniecība sāk atkal meklēt darbiniekus. Paredzams, ka būs pat grūtības atrast atbilstošos darbiniekus ne vienā vien uzņēmumā. Darba alga palēnām atsāks pieaugt nākamgad, ar zināmām amplitūdām starp uzņēmumiem un nozarēm.

Sestkārt, valstij ir jāaizņemas mazāk naudas nekā tika paredzēts sadarbības memorandā ar starptautiskajiem aizdevējiem. Latvija krietni palēninājusi aizņemšanos un drīzumā var apturēt to, jo situācija valsts budžetā, ekonomikā, nodarbinātībā un finanšu nozarē ir labāka nekā tika gaidīts. Ir visas iespējas netērēt kopā vairāk par 3-3.5 miljardiem eiro no iespējamajiem 7.5 miljardiem. Tātad Latvijas ārējas parāds nepārsniegtu 40% no kopprodukta, joprojām saglabājoties vienam no zemākajiem starp ES valstīm.

Vēl var minēt stabilitāti banku sistēmā, zemās latu likmes, krietni zemāku apdrošināšanās likmi pret iespējamo valsts bankrotu, būtiski papildinātās Latvijas Bankas rezerves latam un citus rādītājus.

Lai arī ekonomikā joprojām ir daudz problēmu, taču ir jāprot novērtēt jau panāktais un jāsaprot, ka sliktāk vairs nebūs! Turpinot iesākto ekonomikas stabilizācijā, ir reālas iespējas jau pēc pāris mēnešiem pacelt valsts kredītreitingu, kas krietni uzlabotu valsts tēlu, virzītu investīcijas uz Latviju, radot jaunus uzņēmumus un darbavietas. Ir jāspēj sagatavot nākamā gada budžetu, paātrināt ES fondu apguvi, sniegt lielāku atbalstu uzņēmējiem, iegrožot ēnu ekonomiku. Un ir jāņem vērā, ka tas, ko darām mēs, pārējā Baltija, Rietumeiropas valstis sāks vēl tikai darīt. Proti, mācīsies dzīvot no savas naudas, ne aizņemtās, tērēt budžetā tik, cik iekasēs nodokļos. Iespējams, ka Latvija savus pēdējos sāpīgos lēmumus sakarā ar budžetu pieņems šogad. Tajā pat laikā ir skaidrs, ka Rietumos tas vēl turpināsies daudzus gadus. Latvija būs savilkusi savu valsts budžeta jostu pat par 17% no ekonomikas, kamēr vairums ES valstu domā vien par pāris procentiem nākamo pāris gadu laikā. Tāpēc jau arī izskan bažas par otro krīzes vilni, ko izsauktu mazāks patēriņš daudzās valstīs, kā arī neskaidrie signāli no ASV un globālajiem finanšu tirgiem.