Ja Latvijā būtu vien ekonomiskā krīze, tad saliedēta sabiedrības un valdības sadarbība prastu no tās iziet ārā ar savstarpējo sapratni, uzticēšanos un arī īsākā laika posmā. Taču valstī ir smagas eksistenciālas dabas problēmas un pamatīga morālē krīze, atskatoties uz pagājušajām divām desmitgadēm. Tas tad arī ārkārtīgi saasina situāciju un padara valdības un valsts administrācijas cīņu ar krīzi un spēju restrukturizēt tautsaimniecību mazāk efektīvu, jo neuzticība ir liela. Viena no lielākajām un neatrisinātajām problēmām ir pelēkā ekonomika un sabiedrības/valsts attieksme pret nodokļu maksāšanu. Kā ēnu ekonomika bija liela problēma 90tajos gados, tā tāda ir palikusi arī patlaban, pie tam ar tendenci pieaugt. Diezin vai kāds apšaubīs, ka tā ir vismaz ceturtdaļa, ja ne trešdaļa no mūsu ekonomikas un arī potenciālās nodokļu naudas. Ja jau izcili caurspīdīgajā Skandināvijā eksperti runā par vismaz 10% no ekonomikas, tad mēs tikai varam iedomāties savu situāciju. Tādejādi valsts netiek pie ļoti apjomīgiem potenciālajiem nodokļu ieņēmumiem, jo valsts tam nav gatava un sabiedrība/uzņēmēji arī. Krīze ir labs laiks, lai beidzot satricinātu šo problēmu masu, lai tā kā lavīna atnestu visām pusēm pieņemamumus risinājumus.
Kas tad ir jādara? Sabiedrība visus šos gadus ir tracināta ar neskaitāmiem faktiem, mājieniem, gan no valsts puses, gan žurnālistiem un ekspertiem par nodokļu shēmošanām, izvairīšanos maksāt, mahinācijām. Tajā pat laikā prāvu un labu risinājumu nav bijis daudz. Visbēdīgākais ir fakts, ka sabiedrībai pieņemamu bargu risinājumu ir bijis maz, liekot noprast, ka valsts institūcijas un politiķi nav bijuši ieinteresēti citos risinājumos vai arī nav varējuši tos atrast. Skaidrs, ka tas ikvienam godīgam nodokļu maksātājam ir licis smagi nopūsties un arī pārdomāt savu attieksmi pret valsti. Sevišķi jūtīgi ir mazie un jaundibinātie uzņēmumi. Krīzes laikā tas ir vēl izteiktāk. Arī ārvalstu investori, eksperti un vēstnieki ir izbrīnā par maigo valsts institūciju auklēšanos ar nodokļu nemaksātājiem, it sevišķi tiem, kas bravurīgi gadiem izlokās no tiem un pat darbojas ar valsts vai pašvaldību pasūtījumiem. Ir jādara viss, lai VID un citām atbildīgajām valsts institūcijām būtu iespējams jau tuvākajos mēnešos parādīt sabiedrībai attieksme un iedarbības instrumentu maiņu, lai iegūtu sabiedrības uzticību. Likumiem ir jābūt stingriem, procedūrām ātrām un efektīvām, institūciju kapacitātei atbilstošai, valdības atbalstam lielam. Ir jārada pozitīvs precedents, ir jāķeras klāt lielajiem nemaksātajiem, sevišķi nekaunīgajiem gadījumiem. Jebkāda paraugprāva par liela mēroga izvairīšanos no nodokļu maksāšanas būtu liels ieguvums valstij un sabiedrībai. Tā būtu mācība citiem un tas pamazām uzlabotu sabiedrības komunikāciju ar valsti, kuras rezultāts būtu adekvātāka nodokļu plūsma valsts kasē, kas mazinātu histēriju par akūtu naudas trūkumu veselības aprūpei, izglītībai, sociālo jautājumu risināšanai utt.
Otrs ne mazāk svarīgs jautājums ir par VID komunikāciju ar sabiedrību. Ir jāatrod veids, kā ierēdņi varētu vēl vairāk konsultēt uzņēmējus, iedzīvotājus, atrodot labākos risinājumus, bargi nesodot par sīkumiem, mazinot dažādas formalitātes, apvienojot datu bāzes vai procedūras. Šeit ir milzīgs potenciāls uzlabojumiem, un, gan VID, gan arī valdībai ir jāatrod veids, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk. Sabiedrība to atkal novērtētu, palielinoties nodokļu ieņēmumiem.
Sabiedrība un uzņēmēji tur pat vai 20 gadu laikā ir noguruši no nodokļu maksāšanas izvairīšanās un atskaišu noformēšanas, tāpat kā VID un citas valsts institūcijas no to iekasēšanas nepilnībām un daudzu maksātāju uzvedības. Bez šīs ārkārtīgi svarīgās problēmas atrisināšanas nebūs iespējama ilgtspējīga Latvijas attīstība, pat ja valsts ekonomika atkal nostātos uz kājām, jo morāles jautājumi paliks neatrisināti pamatos.
Jānovēl valstij (VID, prokuratūrai) vērsties ar lielu bardzību pret lielajiem un nekaunīgajiem nodokļu nemaksātājiem. Tajā pat laikā, iekasējot nodokļus, jāvirzās pretim kā konsultantam iedzīvotājiem, jauniesācējiem biznesā, mazajiem uzņēmumiem. Ikviens taču var apjautāties par situāciju tepat kaimiņos, Igaunijā, Skandināvijā, tādās valstīsi kā Īrijā, Lielbritānijā un citur. Uzreiz iezīmēsies mūsu problēmas uz šī fona, tātad arī iespējamie risinājumi. Un, ja valsts grib saņemt nodokļus, tad tai ir jāmācās tos paņemt gan ar labu, gan sliktu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru