Atskatoties uz norisēm Latvijas tautsaimniecībā pēdējā desmitgadē, pārņem dalītas sajūtas. Negaidīti straujo vidējo ikgadējo kopprodukta pieaugumu par 8% no 2000-2007.gadam tik pat negaidīti nomainīja iespējamais ekonomikas kritums par 25% laika posmā no 2008-2010.gadam. Te var atsaukties gan uz iestāšanos ES un no tā izrietošā efekta, gan uz Latvijas ekonomikas pārkarsēšanu, gan arī uz globālo krīzi. Tomēr nevar neminēt milzīgās nesabalansētības mūsu ekonomikā, kuru ilgstoša ignorēšana arī noveda valsti patreizējā stāvoklī. Krīze ir ne vien objektīva mācību stunda, bet arī lieliska iespēja pamatīgi izvētīt esošo situāciju un nostādīt tautsaimniecību uz stabiliem ilgtspējīgiem pamatiem.
Kas tad daudzu gadu garumā ir risinājies mūsu ekonomikā? Ir notikusi strauja pārorientēšanās uz iekšējo patēriņu, kuru galvenokārt nodrošināja milzīgie importa apjomi. Tajā pat laikā maza uzmanība tika pievērsta ražotājiem, eksportētājiem, noieta tirgu meklēšanai citās valstī, importa aizstāšanai ar pašu radītajām precēm.
Pakalpojumu nozaru īpatsvars ekonomikas struktūrā kopš 1995.gada ir pieaudzis līdz pat 75%, tai skaitā mazumtirdzniecības, no 11% līdz 21%, bet , komercpakalpojumu, no 4% līdz 16%. Tajā pat laikā apstrādes rūpniecības īpatsvars ir krities no 22% uz 10%. Lai arī bija nepieciešamas noteiktas strukturālās izmaiņas tautsaimniecībā, ko noteica tirgus ekonomikas principi, taču Latvijā vērotais rezultāts ir visai atšķirīgs kaut vai no ekonomiski ļoti līdzīgajām pārējām abām Baltijas valstīm. Arī tur ekonomikas bija nesabalansētas, taču mazākā mērā nekā Latvijā, tomēr abās valstīs visu laiku uzmanība ir tikusi pievērsta gan rūpniecībai, gan eksportam un investīciju piesaistei eksporta ražotnēm. To apliecina fakts, ka 15 gadu laikā apstrādes rūpniecības īpatsvars ir mainījies nedaudz un tas joprojām ir ap 15-20% no kopprodukta. Nemaz jau nerunājot par preču eksportu, kas Latvijai ir vien ap trešdaļu no IKP, bet kaimiņvalstīs puse un pat vairāk. Vienīgais mierinājums visus šos gadus ir bijis Latvijas pakalpojumu eksports, galvenokārt tranzīta jomā.
Visus šos gadus apstrādes rūpniecībai ir bijis visai niecīgs atbalsts no valsts puses. Tikai pēdējo divu gadu laikā ir notikusi sarosīšanās visos līmeņos, lai dotu impulsu nozares attīstībai un tās potenciāla izmantošanai. Diezin vai bez tik dziļas ekonomiskās krīzes tas būtu noticis! Taču tagad ir redzams, ka iekšējais patēriņš valstī ir pamatīgi krities, un pat tam atgūstoties, tā pieaugums būs stipri vien mērens. Tajā pat laikā ar katru nākamo mēnesi arvien izteiktāk ir redzams, ka valsts ekonomikai atgūties palīdzēs ražotāji, arī lauksaimnieki. Ja vēl pirms pāris mēnešiem rūpniecības apjomi gada griezumā vēl bija kritušies par 10-15%, tad jau 4.ceturksnī kritums saruka līdz 6,7%, bet pret 3.ceturksni jau bija pieaugums par 3,8%. Te ir jāuzteic pašu uzņēmēju spēja pārvarēt samilzušās grūtības, veikt nepieciešamās izmaiņas savā darbībā, nezaudējot cerības un raugoties daudz plašāk savu ražojumu noieta tirgu meklēšanā. Svarīgi ir pieminēt arī nozaru asociāciju daudz aktīvāku darbību, arvien pragmatiskāk prasot un piedāvājot risinājumus, lai ražotāji un eksportētāji varētu daudz pārliecinošāk atsperties šajā iespēju laikā. Ir ļoti svarīgi turpināt uzsākto gan eksporta garantiju jomā, gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, gan pozīcijas noformulēšanu attiecībā uz atbalstāmajām nozarēm vai klasteru veidošanā.
Ne mazāk svarīgs ir pakalpojumu eksports, kuram krīzes laikā ir būtiska stabilizējoša loma, ļaujot pirmo reizi pozitīvajai pakalpojumu bilancei pārsniegt negatīvo preču tirdzniecības saldo. Lauvas tiesu šeit dod tranzīta pakalpojumi, kuri arī globālās krīzes laikā dod lielu pienesumu Latvijas ekonomikai. Taču joprojām ir nozares, kuru pakalpojumu eksportam varētu būt labs potenciāls, bet kurš joprojām netiek izmantots, jo ir nepieciešams krietni lielāks atbalsts no valsts puses, kā arī uzņēmēju pašu organizētība. Tie ir gan tūrisma, gan informāciju tehnoloģiju, gan izglītības un veselības pakalpojumi, radošā industrija u.c. Un, beidzot, Latvijas valstij, uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir jāsāk nopietnāk novērtēt Latvijā radītas preces un pakalpojumus, jo līdz šim pārāk viegli esam akceptējuši importa plūdus. Te nav runa par iekšējā tirgus protekcionismu, bet gan par sabiedrības un valsts attieksmi, palīdzību sev pašiem caur darba vietām un nodokļiem, caur Latvijas labāko preču un pakalpojumu zīmolu spodrināšanu, ceļot pašapziņu.
Izstādei "Ražots Latvijā" ir jākļūst par regulāru un svarīgu notikumu valstī, par vēl vienu kopumu, kurā mēs apzinātu savu potenciālu un meklētu sadarbību un risinājumus. Gan ražotāji, gan pakalpojumu sniedzēji, gan valsts institūcijas, gan projektu finansētāji. Tādejādi mēs Latvijā apzinātu savu potenciālu un celtu pašapziņu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru