pirmdiena, 2010. gada 9. augusts

Recesija ir beigusies

Jau kopš pavasar sekojot dažādiem statistikas datiem, diskutējot ar uzņēmējiem, ekspertiem, vērojot situāciju Latvijā, Baltijā varēja redzēt arvien pozitīvākas tendences mūsu un reģiona ekonomikās. Tagad ir sagaidīti CSP provizoriskie dati par kopproduktu 2.ceturksnī. Un tie izrādījās vairāk vai mazāk gaidītajā līmenī. Gada griezumā pilnīgi noteikti, bet ceturkšņa tomēr nē, jo gan es, gan man zināmie eksperti gaidīja pieaugumu par 0.5-2%. Lai nu kā, bet jau otro ceturksni pēc kārtas Latvijas ekonomika ir tomēr augusi, kaut arī minimāli. 1.ceturksnī par 0.3%, bet 2.ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, par 0,1%. Tehniski runājot, ja divus ceturkšņus pēc kārtas valsts kopprodukts ir palielinājies, tad recesija ir beigusies. Un nevajag nonievāt arī šādu mazu izaugsmi. Domāju, ka tieši ceturkšņu skatījumā, vēlāk statistiķiem koriģējot, būs galu galā lielāks skaitlis. Es to saku pēc pieredzes, jo šis modelis mazliet iebuksē, kad sākas jauns cikls ekonomikā. Tā tas bija arī gāžoties strauji krīzē 2008.gadā, kad pēc inerces sākotnēji dati bija labāki nekā beigās tos nokoriģējot izlīdzināšanas procesā.

Ekonomiskā aktivitāte Latvijā kopš pavasara pieauga ar katru nākamo mēnesi. Vislabāk to apliecina rūpniecība, kur pieaugums ir jau virs 10%, tai skaitā 2.ceturksnī pret pirmo – par 6%. Preču eksports ir audzis 2.ceturksnī par 19% pret pirmo, bet pret pērno gadu – jau par 30%! Ir pozitīvi dati lauksaimniecībā, autopārvadājumos, mazāki mīnusi mazumtirdzniecībā, tūrismā, dažādos pakalpojumos. Piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums 2.ceturksnī pret pirmo ir audzis par 1.7%.

Vēl var minēt budžeta ieņēmumu prognožu pārpildīšanu, reģistrētā bezdarba krišanos no 17.3% līdz 15.3% četru mēnešu laikā. Bezdarbnieku skaits ir sarucis par vairāk nekā 17 000, kas mazina spiedienu sociālajā budžetā. Nevar neredzēt arī labākus rezultātus dažādos nākotnes gaidu indeksos (Economic Sentiment Indicator, FM Ekonomiskās aktivitātes indekss, DnB Nord Barometrs u.c.)

Gada griezumā ekonomikā vēl saglabājas neliela lejupslīde, tomēr -3% 2.ceturksnī vairs nav -6% pirmajā un ap -18% pērn visos ceturkšņos pēc kārtas. Tas mums signalizē, ka 3.ceturksnī, no kura jau esam pavadījuši gandrīz pusi, šis rādītājs jau varētu būt ap nulli vai pat pozitīvs. Par ceturto viss skaidrs – kā minimums 3% kāpums pret pērnā gada beigām. Gadā kopumā? Nu nekādi neredzu te oficiālos un SVF skaitļus, kritumu par 3%. Visticamāk, ka tas būs kaut kur starp -1-2%. Līdz ar to arī kopprodukts latos būs par saviem pāris simtiem miljonu latu lielāks. Tas palielina manevrus ar budžeta deficīta līmeni. Tas nozīmē arī pozitīvākus nodokļu ieņēmumu, nodarbinātības un citus rādītājus.

Tuvojas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, gan par to kas ir izdarīts, gan par nākamā gada prognozēm. Ir visas iespējas pacelt prognozes un mazliet mīkstināt fiskālo konsolidāciju. Tas nenozīmē, ka ekonomika nu tik skries. Nē, vēl mēs esam tālu no spējas valstij dzīvot ar saviem līdzekļiem, vēl daudzas nozares atrodas kritumā, nodarbinātība krietni atpaliek no iepriekš redzētā, ēnu ekonomika ir pamatīga, bet motivācija maksāt nodokļus zema. Ir redzams, ka valsts, arī Igaunija un Lietuva, virzās pareizā gaitā. To nekādā gaitā nevajadzētu izsist no sliedēm ar metodēm, kas virmo visapkārt, piedāvājot Latvijai uzmest aizdevējus un pašai lauzties saviem spēkiem, saimniekojot kā jau tas bija tik ierasts treknajos ilūziju gados.

trešdiena, 2010. gada 4. augusts

Par rūpniecības izaugsmi

Gada sākumā pirmie pozitīvie signāli rūpniecībā tika uztverti ar lielu skepsi. Lielāka ticība bija pašiem rūpniekiem un lielai daļai ekspertu, kas seko līdzi notiekošajam nozarē un ekonomikā. Nu jau ir pieejami dati par 1.pusgadu un nevar nenovērtēt ļoti pozitīvās tendences nozarē. Ja 1.ceturksnī gada griezumā rūpniecībā bija 7,4% pieaugums, tad 2.ceturksnī tas jau sasniedza 12,1%! Maijā apjomi auga par 11,3%, jūnijā – par 13,3%. Šī gada pozitīvo izrāvienu ietekmē gan iepriekšējā gada vājie dati, gan jauno pasūtījumu straujais pieaugums ārējos tirgos.

Ar katru nākamo ceturksni krietni pieaug to apstrādes rūpniecības nozaru skaits, kas nu jau ir plusos. Pērn gada otrajā pusē tā praktiski bija vien kokapstrāde. 4.ceturksnī tai pievienojās vēl 3 citas nozares. Šī gada sākumā tādas bija jau astoņas, bet 2.ceturksnī – nu jau veselas 13! No lielākajām nozarēm divciparu kāpums bez kokapstrādes (33%) ir arī bijis ķīmiskajā rūpniecībā (40%), mašīnbūvē, tekstilrūpniecībā, metālapstrādē, poligrāfijā. Tuvu izaugsmes sasniegšanai beidzot ir arī pārtikas rūpniecība, kas ir lielākā nozare rūpniecībā.

Strauji augošs ir jauno pasūtījumu apjoms eksportam, ne tik daudz vietējam tirgum, kaut arī tur ir iestājies pozitīvs lūzums. Ja pirms gada eksports nozarē bija ap 50%, tad 2.ceturksnī tas jau bija pietuvojies 60% īpatsvaram. Latvijai ir vieni no labākajiem preču eksporta pieauguma rādītājiem ES, pēdējos pāris mēnešus turoties virs 30% gada griezumā.

Rūpniecības un eksporta dati būtiski uzlabos kopprodukta rādītājus 2.cetuksnī, krietni mīkstinot kritumu, ko joprojām redzam ar iekšzemes patēriņu saistītās nozarēs, valsts un mājsaimniecību patēriņā. Iespējams, ka IKP samazinājums gada griezumā būs tikai daži procentpunkti, iepretim 6% gada sākumā. Saglabājoties esošajām tendencēm, šogad kopprodukta kritums būs ļoti tuvu nullei, nevis -3%, kāds tas joprojām saglabājas oficiālajās ar starptautiskajiem aizdevējiem saskaņotajās prognozēs.

Lai arī ES un pasaules ekonomikā joprojām valda spriedze, neskaidrība un patēriņa prognozes ir vārgas, uzņēmējiem un valdībai ir cieši jāsadarbojas, lai rūpniecība un eksports ieņemtu krietni būtiskāku un stabilāku vietu mūsu tautsaimniecībā. Ar brīvā tirgus neredzamo roku te vien nebūs līdzēts, ir jākoncentrējas uz labāko, kas mums ir.