otrdiena, 2009. gada 22. decembris

Kļūda 2009.gada ekonomikā

Nav iespējams minēt tikai vienu kļūdu, bet gan procesu kopumā, kas bija daudzu kļūdu virtene. Proti, iet runa par budžeta grozījumiem gan vasarā, un 2010.gada budžeta pieņemšanu rudenī. Izdevumu pozīciju samazināšana, nodokļu izmaiņas, pensiju samazināšanas process tika sasteigts, nepietiekami argumentēts un izskaidrots. Lielākā kļūda ir ļoti neieciešamo un steidzīgo fiskālo pasākumu vilcināšana un populisms, koalīcijai un valsts administrācijai nespējot bieži vien rīkoties efektīvi un izlēmīgi, tā vietā tracinot sabiedrību un uzņēmējus ar pretrunīgiem risinājumiem un mainīgu informāciju. Tā vietā lai atrastu labākos risinājumus valstiski, piemēram, dzīvojamās platības nodokļa efektīvāks risinājums vai labāka nodokļu iekasēšana, tika iegūts niecīgs paredzamais efekts no dzīvojamās platības nodokļa, kā arī pacelti nodokļi, it sevišķi, IIN. Liela kļūda bija sabiedrības tracināšana visu vasaru ar iespējamo nodokļu izmaiņu 2010.gadam, kur izpalika saturīga diskusija, bet netrūka spekulācijas par dažādiem sociāli jūtīgiem jautājumiem, tādiem kā minētais dzīvojamās platības nodoklis un progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Šajā kontekstā ir arī jāmin skaļi pieteiktās, bet lēni virzošās reformas valsts administrācijā, kuras arī ir jāskata kopējā kontekstā ar fiskālajiem jautājumiem. Daudz no tā joprojām guļ uz papīra un izsauc sabiedrības, uzņēmēju neapmierinātību.

Laba lieta 2009.gada ekonomikā

Pats būtiskākais sasniegums, ne tikai īstermiņā, bet, domājams, arī ilgtermiņā, ir valsts maksātnespējas novēršana gada vidū. Proti, situācija tautsaimniecībā, finanšu tirgū, valsts finansēs 2.ceturksnī bija ļoti dramatiska, kas neapšaubāmi negatīvi atspoguļojās Latvijas kredītreitingā un investoru redzējumā. Lai arī ne visai pārdomāti, sasteigti un ne vienmēr labi izskaidroti, lēmumi samazināt izdevumus un palielināt ieņēmumus tika pieņemti. To ir ļoti svarīgi apzināties, ka tas tomēr tika izdarīts, pat par spīti sadrumstalotajai koalīcijas valdībai un partiju dažādām nostādnēm. Valsts maksātnespējas novēršana ielika pamatu turpmākajai notikumu virzībai valstī, kas deva iespēju Latvijai turpināt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem, uzsākt krietni pārdomātāku un atbildīgāku fiskālo pamatu ielikšanu, iesākt strukturālo reformu virzību valsts pārvaldē. Rezultātā nomierinājās finanšu tirgus, rima spekulācijas par valsts maksātspēju un valūtu, nepasliktinājās vairs tālāk valsts kredītreitings, sabiedrība, uzņēmēji un investori saņēma pozitīvākus signālus par iespējamām norisēm turpmāk. Lai arī lēmums par 2010.gada budžetu rudenī bija drosmīgs un atbildīgs, tomēr situācija maijā-jūnijā bija daudz sarežģītāka un atbildīgāka.

Prognozes par 2010.gadu

2009.gads Latvijas ekonomikas vēsturē būs bijis zīmīgs gads. To raksturos krīzes laika straujākais ekonomikas kritums, krasa pirktspējas mazināšanās, bezdarba pieaugums un citas likstas. Straujās izaugsmes gados uzaudzētās nesabalansētības un netālredzīgas saimnieciskās politikas īstenošanas sekas būs jūtamas vēl vairākus turpmākos gadus. 2010.gads joprojām būs raksturīgs ar negatīvo tendenču turpināšanos, tomēr ir sagaidāms, ka vairākās nozarēs un atsevišķos makroekonomikas rādītājos situācija sāks stabilizēties un pat uzlaboties. Taču kopumā negatīvo tendenču inerce būs spēcīgāka par pozitīvajām, kas nozīmē, ka nākamgad ekonomika turpinās sarauties. Tomēr situācija kļūs prognozējamāka un apstākļi noteiktāki. Patlaban prognoze ir, ka kritums nākamgad būs 3% apmērā. Pārliecinošākas pozitīvās pazīmes ekonomikā gaidāmas nākamā gada otrajā pusgadā. Jāatzīmē, ka ekonomikas atlabšana lielā mērā ir un būs atkarīga no mūsu pašu apņēmības un spējas konsekventi darboties, tas ir veicot reformas un domājot par attīstību, kā arī no tendencēm pasaules ekonomikā. Jāmazina gaidas un paļaušanos uz valdību, bet uz to ir jāpalielina spiediens par atklātu, caurredzamu un prognozējamu darbību. Grūti prognozēt iedzīvotāju motivāciju meklēt un spēju atrast risinājumus šajos smagajos apstākļos, kā arī cik intelektuālā potenciāla aizplūdīs uz ārzemēm. Taču ne reizi vien ir pierādījies, ka, ja ir pietiekama motivācija, ar sasniegtajiem rezultātiem spējam pārsteigt pat paši sevi. Pasaules ekonomika mūsu atkopšanos var pavilkt uz augšu ātrāk, kā arī pavilkt uz leju. Ārējos tirgos sagaidāmi arī atslābuma periodi, kā arī joprojām aktuāls jautājums ir par to, kas pārņems stafeti un virzīs izaugsmi, kad valdību veicinošie pasākumi beigs darbību. Jebkurā gadījumā pozitīvās pārmaiņas nākamgad vairāk būs raksturīgas statistikai. Jostu savilkšana turpināsies. Paies vairāki gadi līdz pārmaiņas statistikā sāks atspoguļoties jūtamā dzīves līmeņa pieaugumā.

Piebilde: Viedokļu atšķirība par zemāko punktu galvenokārt ir tāpēc, ka vieni uzskata, ka zemākais punkts ir sasniegts, jo lielākais kritums gada griezumā būs jau noticis un turpmāk kritums būs stipri mazāks. Savukārt otri ar zemāko punktu saprot IKP nominālā apjoma zemāko punktu.

Nozares, kuras pirmās izjutīs pārmaiņas būs tās, kuras ātrāk spēs rast un palielināt noietu ārējos tirgos. Vietējais patēriņš turpinās rukt. Nozares, kurās sagaidāmi labāki rezultāti varētu būt rūpniecība, lauksaimniecība, tranzīts. Ir nosacījumi, lai arī tūrisms spētu uzrādīt labus rezultātus. Rūpniecībā patlaban iezīmējas nozares, kam ir iespējas turpināt kāpināt savu apgrozījumu. Tās ir ķīmiskā, lauksaimniecības un kokrūpniecība. Nav izslēgts, ka arī citas nozares aktīvi strādājot pie jaunu tirgu meklēšanas, panāks tendenču maiņu.

Nākamgad sekojot pirktspējas kritumam ir sagaidāma turpmāka vidējā patēriņa cenu samazināšanās. Prognoze ir, ka deflācija būs 3% apmērā. Korekcijas var viest nodokļu izmaiņas. Ne mazāk svarīgi būs turpmākā administratīvo cenu attīstība. To noteiks energoresursu cenu attīstība, kā arī politiskie uzstādījumi. Nākamgad vairāk ir jāmazinās pakalpojumu cenām, jo tām ir tiešāka saikne starp pieprasījumu un piedāvājumu iekšējā tirgū. Iegūstot pārliecinošākas izaugsmes tempus, cenu līmenis pasaulē var uzņemt apgriezienus, kam būs ietekme arī uz cenām vietējā tirgū. Vājā vietējā pirktspēja daudzus ārējos faktorus nespēs ietekmēt un cenu līmenis daudzos segmentos var arī augt. Šie faktori lielā mērā var atsaukties uz pārtikas, kā arī uz nepārtikas precēm.

Maksājumu bilancē atspoguļosies līdzšinējās tendences. Kārtējo maksājumu kontā joprojām būs pārpalikums, tomēr tas būs mazāks kā šogad. Pirmajā pusgadā tā plusus mākslīgi turpinās palielināt investīciju uzņēmumu zaudējumi, kam otrajā pusē ir jāmazinās. Pakalpojumu bilance saglabās pozitīvu saldo, kam ir visas iespējas pieaugt. Tirdzniecības bilance būs sabalansētāka, lai gan atsākoties rūpnieciskajai aktivitātei arī imports atsāks augt. Konkurētspējas pieaugums un fokuss uz ārējiem tirgiem virzīs eksporta pieaugumu. Kapitāla un finanšu kontā finanšu plūsma būs negatīva, tomēr ārvalstu tiešās investīcijas turpinās plūst uz Latviju. To apjomu lielā mērā noteiks politiskā stabilitāte un valsts finanšu stāvoklis.

Algu līmenis turpinās samazināties, kas uzrādīsies gan statistikā, gan notiks arī reālitātē. Atalgojums turpinās pieskaņoties ražīgumam, noteikti augs aplokšņu algu īpatsvars. Nepilna laika nodarbināto īpatsvars saglabāsies liels un tik drīz nemazināsies. Cīņa ar ēnas ekonomiku būs viens no nozīmīgākajiem valdības izaicinājumiem un uzdevumiem.

Mazumtirdzniecībā prognozējam, ka kritums 2010.gadā saglabāsies, taču tas būs mērenāks. Tam būs pamats atsākties vien 2011. gadā, kad būs skaidrība par valsts finanšu stāvokli, iezīmēsies bezdarba mazināšanās, atsāksies kreditēšana un iedzīvotāji iegūs kaut kādu pārliecību par nākotni.

Valdības darbība krīzes situācijā un sadarbības turpināšana ar starptautiskajiem aizdevējiem kopumā ir jāvērtē ar niecīgu plusiņu. Virsmērķis bija panākt tālāku valsts kredītreitinga nepasliktināšanos un uzticības saglabāšanu starptautiskajā vidē un investoros. Pati risinājumu gaita gan ir bijusi visai pretrunīga, jo visā procesā cauri spraucās partiju intereses, bija vērojama valsts aparāta klusa sabotāža, kas izpaudās neizlēmībā, vilcināšanās, informācijas nopludināšanā un pat liekā sabiedrības kacināšanā. Risinājumi varēja būts daudz pārdomātāki un ātrāki, pie nosacījuma, ja koalīcija tiešām strādātu visās jomās ar vienādu atdevi un par pamatu ņemtu valsts un sabiedrības intereses. Tad nevis ziemas sākumā, bet iespējams jau rudenī situācija būtu kaut cik normalizējusies, bet biznesam un sabiedrībai būtu lielāka skaidrība par spēles noteikumiem nākamajā gadā.

Lai arī valdība ir bijusi spiest veikt daudzas nepopulārus pasākumus, palielinot nodokļu slogu un samazinot sociāli svarīgus izdevumu posteņus, var vērot ārvalstu investoru un aizdevēju atzinību vērtējot valdības un sabiedrības spēju saņemties valstij izšķirīgos brīžos un tuvināt izdevumus iespējām. Protams, daudz kritikas ir veltāms tam, kā viens vai otrs jautājums ir ticis risināts un, kā ir sadalīts krīzes smagums dažādiem sociālajiem slāņiem. Tas ir jāizvērtē pašiem iedzīvotājiem un attiecīgi jārīkojas vēlēšanās. Jāapzinās, ka viegli risinājumi nebija iespējami, kā arī ekonomikas pamatlikumu citēšana nereti ir tikai polemika, jo valdībai ir jāņem vērā arī tiesiskie un sociālie principi, kas nereti nonāk pretrunā, turklāt to īstenošana reti kad notiek pašā optimālākajā veidā. Attiecībā uz nodokļu politiku, jācer, ka līdzšinējais risinājums būs tikai pagaidu un cik ātri vien iespējams tiks atcelti. Ir jāturpina mainīt akcentus tajā, kāpinot nodokļus īpašumam un kapitālam, mazinot darbaspēkam un turpinot meklēt labākos ceļus progresivitātes principa ieviešanai nodokļu politikā.